perkons:
Atrodas: Brīvības ielā 41, Rīgā

Interjers : Kārtējais, mākslīgi vecinātais vulgaris, bet lai jau. Laikam cilvēkiem iet pie sirds.
Interjera lielākais mīnuss ir nejēdzīgi šaurie galdi un krēslu atzveltnes. Ar taisnu muguru man mācija sēdēt skolas solā. Taču tā laikam jau ir tendence, jo tik pat nejēdzīgi galdi un krēsli ir iekš "Enriko pulksteņa" un "Lambetvoka". Mēģinājums sabāzt pēc iespējas vairāk lietotājgaldus beidzas veiksmīgi, taču gaužām neērti.
Lai gan sanmezgla ieejas mezgls nekādā ziņā nelec ārā no interjera, taču koka durvis uz ķemertiņu mūžīgi tiek atstātas vaļā. Ļaužiem, kas sēž labierīcību tuvumā varētu nebūt īpaši patīkama sajūta.
Apgaismojums ir pietiekami klusināts, tātad sajūtas ir gana omulīgas.
Mūzika? Emmm... Edgars Zveja? Ja?
Njā... Tie kam paveicas, kaut kad var vērot arī dzīvās mūzikas šovu. Šīm izdarībām ir izveidota skatuve, kuru ikdienā aizsedz sarkans priekškars.

Ēdu: Cepta sivēna karbonādi ar kauliņu un mārrutku zosti /3.40 Ls/ Neko. Jāsaka, ka gardi. Jā. Bija gardi. Klāt piedzēru Piebalgas alu. Cena par 0.5 l - 1.00 Ls.

Jāsaka, ka ļoti pieklājīga apkalpošana. Tik nezinu kāda mārrutka pēc, viesmīle mani vairākas reizes uzrunāja krieviski, lai gan pati ir latviete, bet tas laikam sakarā ar 16. martu.
Un te nu es metu akmeni ,no Lieldienu salām, īpašnieku dārziņā - ļauži, vakara stundās tie divi meituki, kas skraida pa zāli aiz elsušās, netiek galā ar to ļaužu gūzmu. Gribat nopelnīt? Labi, bet paņemiet vēl vienu viesmīli darbā.

Rezumē: kad lasot gramātu es gribēšu klausīties Zvejas kungu, es noteikti ,pirmām kārtām, apmeklēšu šo iestādi. Ikdienā? Neticu, ka aizraušos ar šīs iestādes tuvāku izpēti, lai gan , kā teica viedais Šrilankas iezemietis :" Jū never nou..."