|
Esmu pārgurusi mācoties fiziku un programmējot. No parādiem atlicis tikai studiju darbs un viena programma, bet tās sarunāju, ka vecais kursa biedrs palīdzēs uztaisīt :)) Un atsēžot 4h Rīgā, lai sagaidītu konsultāciju, es sāku prātot par dzīves jēgu. Jā, jā - par to esmu šad tad jau paprātojusi. Tomēr... Man vienmēr ir gribējies izrauties no manas pelēkās čaulas. Vienmēr ir bijis bail dzīvot kā pelēkajai pelei. Un nu šodien iedomājos - es jūtos tik vientuļa, kad man nav neviena uzticama cilvēka, varbūt es neesmu radīta, lai kļūtu par izcilu zinātnieci, miljonāri vai biznesmeņa pulēto sievu. Varbūt man ir lemts vienkārši atrast savu otro pusīti un audzināt bērnus. Kā tagad bieži saka - uzturēt ģimenes ugunskuru. Protams, ja būs tas ugunskurs un tā uguntiņa, ko tur turēt...
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
