Jāpamēģina skriet cilvēku pilnā parkā pa asfaltu, jāpiedzīvo tas, ka nav jādomā, kad ir pēdējais transports no Centra, jāpierod pie nemitīgiem trokšņiem, un tādā garā. Interesanti.
Visgrūtāk būs pierast pie divvientulības, nemitīgas. Tas laikam būs visgrūtākais. Es esmu komūnas cilvēks, man nepatīk būt ilgi vienai. Man vajag kustību apkārt, tad man ir noskaņojums. Jau tagad gribas ciemoties un aicināt ciemos, visur kur iet, visu ko darīt.
Bet ir forši :)