| |
[4. Apr 2012|22:30] |
Man, kā parasti, ir šausmīgs slinkums kaut ko rakstīt (kā jums liekas, kāpēc es tik sasodīti maz rakstu?), bet esmu apņēmusies šo uzrakstīt in the spirit of constructive criticism.
Īsumā: Vents Sīlis savā SkeptiCafe (#3) prezentācijā apgalvoja, ka sabiedrība uztver zinātni nekritiski pozitīvi un tai uzticas, turklāt tajā valda "cēlā zinātnieka" mīts (apraksts; video). Vienīgie dati, ko viņš sniedza kā pamatojumu, bija diagramma par ārkārtīgi augstu uzticību zinātnei biotehnoloģiju jomā, īpaši Kiprā, Maltā un Latvijā (Europeans and Biotechnology in 2005: Patterns and Trends*, 51. lpp.), precīzāk — diagrammas augšdaļa.
Es uzskatu (un savus uzskatus pamatošu), ka 1) šī diagramma nereprezentē vispārējo statistiku par sabiedrības uzticību zinātniekiem un rada maldīgu iespaidu par faktisko uzticību zinātnei; 2) Sīļa teiktais par to, kas diagrammā attēlots (ka tā attēlo atbildes "Jā" uz jautājumu par uzticību attiecīgajām zinātnieku kategorijām), vairākos aspektos nav precīzs; 3) pat ja diagramma labi reprezentētu statistiku par sabiedrības uzticību zinātnei un patiešām attēlotu sabiedrības uzticību attiecīgajām zinātnieku kategorijām, tā neliecinātu par nekritisku uzticību zinātnei (Sīlis diagrammu izmantoja, lai pamatotu apgalvojumu, ka sabiedrība nekritiski uzticas zinātnei, īpaši minētajās trīs valstīs).
Kāpēc es uzskatu, ka diagramma nereprezentē vispārējo statistiku par sabiedrības uzticību zinātniekiem? Izteiktā vairākumā gadījumu Eurobarometer dati rada gluži citu iespaidu. Šķiet, visjaunākie un apjomīgākie Eurobarometer dati ir 2010. gada ziņojums Science and Technology.
• 58% eiropiešu (un 69% Latvijas respondentu) piekrīt šim izteikumam: We can no longer trust scientists to tell the truth about controversial scientific and technological issues because they depend more and more on money from industry.
• Attiecīgi 53% ES respondentu un 59% LV respondentu uzskata: Because of their knowledge, scientists have a power that makes them dangerous.
• Tikai 66% ES respondentu un 62% LV respondentu uzskata, ka science and technology make our lives healthier, easier and more comfortable, turklāt veseli 17% LV respondentu tam nepiekrīt.
• 38% ES respondentu un 45% LV respondentu uzskata, ka mēs pārāk daudz paļaujamies uz zinātni un nepietiekami daudz — uz ticību, ko papildina attiecīgi 62% un 63% pārliecība, ka zinātne un tehnoloģija dažkārt var kaitēt cilvēku morālei.
• Mazāk nekā puse respondentu (46% ES līmenī, 38% LV) uzskata, ka zinātnes sniegtās priekšrocības ir lielākas nekā tās negatīvā ietekme.
Kopumā šie rādītāji neliecina par īpaši lielu sabiedrības uzticēšanos zinātnei un zinātniekiem, kur nu vēl par nekritisku attieksmi vai priekšstatiem par zinātnieku cēlumu. Protams, ir arī pozitīvāka statistika, lai arī varbūt ne sevišķi tieši saistīta ar uzticības jautājumu (piemēram, 75% ES, 85% LV uzskata, ka zinātne un tehnoloģija sniegs vairāk iespēju nākamajām paaudzēm**), taču, atklāti sakot, Sīļa diagramma ir pārliecinoši vispozitīvākā no šajos ziņojumos ietvertajām diagrammām. Arī viņa paša citētā pētījuma ietvaros.
Labi, plašāk par Sīļa diagrammu. Viņš norāda, ka tajā attēlotas atbildes "Jā" uz jautājumu "Vai jūs uzticaties šai zinātnieku kategorijai?". Skats tiešām pirmajā brīdī šķiet iespaidīgs — ES25 līmenī attiecīgi 90% un 82% uzticība universitāšu zinātniekiem un nozarē strādājošajiem zinātniekiem (biotehnoloģiju jomā), bet Kiprā, Maltā un Latvijā — vismaz 94% uzticība abu veidu zinātniekiem (100% uzticība universitāšu zinātniekiem Kiprā un Maltā). Bez šaubām, var saprast, kāpēc Sīlis ar to izvēlējies pamatot apgalvojumu, ka sabiedrības attieksme pret zinātni ir nekritiska un ka (piem., Kiprā) valda priekšstats, ka zinātnieks ir "eņģelis, kas atnācis darīt man labu". Taču jautājums nav gluži tāds un rezultāti nepavisam nav tādi, kādi izskatās pirmajā brīdī. Respondenti vērtēja divas zinātnieku kategorijas — University scientists doing research in biotechnology un Scientists in industry doing research in biotechnology, norādot Doing a good job for society, Not doing a good job for society vai Don’t know, respektīvi, nevis vērtēja savu personisko vispārējo uzticību biotehnoloģiju zinātniekiem, bet gan — krietni pragmatiskāk — savu priekšstatu par zinātnieku pētniecisko darbu. Un: šajā diagrammā NAV attēlots, cik procenti respondentu norādīja Doing a good job. Tas ir attēlots tabulā dažas lappuses iepriekš (47. lpp.) — ES līmenī 73% piekrīt, ka labi strādā universitāšu zinātnieki, bet tikai 64% — ka labi strādā nozarē strādājošie zinātnieki.
Kāpēc tāda atšķirība no attiecīgi 90% un 82% Sīļa diagrammā? Vienkārši tāpēc, ka konkrētajā diagrammā no datiem ir izslēgtas atbildes "Nezinu" un pozitīvās atbildes izteiktas procentuāli tikai no pozitīvo un negatīvo atbilžu summas. Savukārt "Nezinu" ir ļoti daudz (visnepārliecinātākajā valstī — Portugālē — attiecīgi 40% un 41,9%); deskriptīvās statistikas datos var redzēt, ka jautājumā par universitāšu zinātniekiem vismaz 20% respondentu atbildēja "Nezinu" 8 valstīs, bet jautājumā par nozaru zinātniekiem — 11 valstīs (no 25). Šis apstāklis visai būtiski maina situāciju. Cita starpā Latvija pēc uzticības rādītājiem abām zinātnieku kategorijām noslīd uz 7. vietu: aiz Kipras, Čehijas, Somijas, Beļģijas, Grieķijas un Slovākijas. Katrā ziņā arī šī diagramma neļauj runāt par ideāliem uzticības rādītājiem, pat ne biotehnoloģiju jomā.
Mans pēdējais iebildums attiecas uz pārlēcienu no tā, ka liela sabiedrības daļa (vai visa sabiedrība) vispār uzticas zinātnei, uz to, ka šī sabiedrības daļa zinātnei uzticas pilnīgi un nekritiski. Respektīvi, pat ja diagramma tiešām atspoguļotu tipisku statistiku par uzticību zinātnei un tajā tiešām būtu redzams, ka visa sabiedrība "principā uzticas" zinātnei, tas taču nekādi nebūtu iemesls pieņemt, ka šī uzticība ir absolūta un akla. "Principā uzticos" — vai Doing a good job, vai "Jā" jautājumam par uzticību — taču nenozīmē, ka cilvēks "dotu savas asinis", ja to palūgtu kāds baltā ķitelī. Citiem vārdiem sakot, pat ja statistika būtu tāda, kā to raksturoja Sīlis, tā ne mazākajā mērā nepamatotu viedokli, ka sabiedrība uztver zinātni nekritiski pozitīvi vai ka tajā valda "cēlā zinātnieka" mīts; tā nozīmētu vien to, ka gandrīz visa sabiedrība zinātni vērtē drīzāk pozitīvi, nevis negatīvi.
For what it’s worth, es domāju, tā vienkārši ir nepiesardzīga attieksme pret statistiku. Bet neuzmanīga avotu atlase, neuzmanīga avota atspoguļošana, neprecīzi aprakstot tā saturu, un nepamatotu secinājumu izdarīšana — nu, tas ir diezgan daudz, īpaši tad, ja šādi tiek pamatota premisa, kas, ļoti iespējams, nav patiesa.
Ja kāds tiešām ir izlasījis šitik tālu — cheers, esmu patīkami pārsteigta! Bet es domāju, ir skaidrs, kāpēc neiztirzāšu pārējo prezentāciju: pēc maniem kritērijiem jau šis ir bezmaz komentārs piecos sējumos.
* Sīlis atsaucās uz Europeans and Biotechnology in 2005, bet jau kādu laiku ir pieejams nākamais ziņojums — Europeans and Biotechnology in 2010.
** Man kaut kā īpaši talantīgi bija izdevies šeit ielikt linku uz statistiku par apgalvojumu Science and technology could be used by terrorists in the future. Sniegs vairāk iespēju nākamajām paaudzēm, lol. |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}