Life under construction...

Nekas nav sakārtots pa plauktiņiem, kā es vienmēr to esmu gribējusi...
Vienmēr esmu alkusi dzīvot pavisam savādāk, būt savādāka (nepatīk vārds-citāds)...

Ar katru dienu saprotu, cik tas ir neiespējami, jo nevar sevi lauzt.Nevar mainīt savu straumi un darboties pret savu iekšējo būtību, lai cik ļoti to nevēlētos, jo tas tā pat nebeigsies labi! jo visi meli un izlikšanās agru vai vēlu nak atklātībā, un visas ilūzijas izplēn...

Sajūta tāda, ka kavēju dzīvi...liekas, ka jāķer viss ko var noķert...

Pārliku gultu, bet tik un tā nevaru izgulēties...
Man te bija murgu periods...kad katru nakti rādījās, īsti un briesmīgi murgi, un pie tam vēl tik nenormāli reāli!
Vairs pat neatceros kā tas ir izgulēties labi, jo lai kā es gulētu, tāpat nav tā gandarījuma sajūta... :((((((((
šodien sāp galva, jo nejūtos līdz galam izgulējusies, taču aizmigt ar nevaru, lai izgulēto atlikušo... Vispār dzīves enerģija kkur noplakusi :(

Pret visu tāds slābums, un vairāk garīgā jomā nekā fiziskā...
Mosh... tas ir tas hroniskais nogurums? Tas tagad pēdējais modes kliedziens :D Tagad visiem tāds ir...

Ai...