vecs, nosodošs skatiens vilcienā teica a nu ka palaid Viņu sēdēt, tu, kam nesāp kauli un esi sprigana kā stirnubuks un es paskatījos ō,jā patiesi - Viņai somā tualetes papīra rullis un tirgus desas un noguruma kilograms. momentloterijas sports ātrumā pieslējos es no pēcpuses uzsildītā zviļņa un ar skaistu rokas vēzienu vivaldi mūzikas šalku pavadībā liku saprast, lai nu kundze jaunkundze misis miss Pensionāre sēstas, bet stāvēja Viņa pret mani lepna un saltin salta kā vidējais pirksts, kas nekādos labu vai sliktu vārdu vējos nelūst un nelokās, lai tur vai kas. tomēr uz lūpām Viņai bija uzrakstīts сиди сиди un nopriecājos es, ka protu burtot krieviski un apsēdos un ieslēdzu atkal savu dabisko elektrisko sildītāju uz pilnu jaudu un nogulēju līdz pašai ogrei ar atvāztu galvu un izbāztu mēli vecajam skatienam par godu, nepamanot, vai Viņa paklupa un izvēlās no vagona aizķeroties aiz SalasjpilsjnakamapēturaSalkalne vai aiz kāda cita mašīnista mēles radīta mežģījumu sakneņa.