brīžiem šķiet, ka muzikālā gaume ir līdzvērtīga politiskajiem uzskatiem: tie var tikpat labi izjaukt tuvību, kā to radīt. ir skaņas, kas man šķiet nepieņemamas. un es nesapotu, kāpēc man jāklausās kaut kas, kas man nepatīk. (ja esam precīzi, praktiski nav tādu lietu, kas patiktu, jo mūzika mani neinteresē).
jā, tur tādā vieglā džezā vīrietis maigi dzied par to, ka "There is no life that can compare with my imagination", kamēr bābuļi skrien un metas kaut kādās hipertrofētās zemenēs, mellenēs et cetera
labojot savu iepriekšējo komentāru: ar tuvību domātas divu ļaužu vai vairāku attiecības, kurās vienam nākas pieņemt otra muzikālo gaumi. bet par deju jā : tas labākais.
ja cilvēks pīpē un birdina ārā pelnus es saku, - nedari to, apakšā kaimiņiem krīt iekšā pa logu viņš/viņa - labi labi bet turpina birdināt pelnus pa logu
ops! tie taču ir mani līdzcilvēki.. un kādas man tiesības lūgt, lai mani neatstāj sniega lauka vidū, sarūsējušā gultā ar salauztu kāju.. kurš pasaka x, tas pateiks zet
es jau saprotu, tikai no pieredzes, mani čiepstieni un lūgumi parasti atduras pret otra paštīksmi un sevis priecēšanu. tāpēc es vairs neko. bet ja esi tajā gultā, tad dod ziņu, ieslēgšu sildītāju uz vasaru
kaut kā tā. it īpaši, ja cilvēks ir ar tipisko uzmācīgo vēlmi nepārtraukti likt 'fōnā' kaut ko skanošu. lai gan vēl sūdīgāki ir tie, kas saka: "o! paklausies šito, tas vispār ir psc." un tad tu sēdi dīvānā un tipa klausies un ar šausmām domā, ka tūdaļ tiks prasits fīdbeks.
tāpēc mīlu tos cilvēkus, kas idod cd vnk uz mājām līdzi paklausīties..
samsungā un kaukā ciemos neko jūtjūbā kādreiz tiek kaukas psc paradīts, bet parasti observer tiek 15 minūtēs pabeigts, bet citādi ir jāpieliecās tuvāk, maigi jāsaņem aiz krāga un klusi jāsaka - vai tiešām tev vajag to nonstopa noisu? varbūt paklausamies lietus lāses -- parasti nokaunās un neko stiprāku nevajag teikt.. pat tad, kad esi ciemos