Sākumā ar lielus skepsi iegāzos šajā virtuālajā galerijā, bet pamazām skepse pārtapa vienkārši interesē un izkristalizējās spriedums: labi. Ir labi, ka tiek runāts par šīm ķipa neaizskaramajām (vismaz mākslai) politiskajām tēmām šādā sociālpolitiskās mākslas formā. Vienīgais tamlīdzīgais notikums, ko atminos, bija Kaspara Vanaga Subversijas akcija Eiropas kultūras mēneša ietvaros uz Rīgas ielām. Tās eksponātus vēl tagad var redzēt JRT kāpņutelpā. Un tie ir dzīvi, lai arī bez jebkādas metafizikas/transcendences klātbūtnes, bez kuras māksla šķiet neiespējama. Tie ir dzīvi, jo to uzstādījums ir pakārtots pirmām kārtām sociumam, ne indivīdam.
Comments
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
Nu, lai iedragātu tavu pašapziņu, varu tev slepus atklāt, ka mans tēvs, kura viedokli tu tik augstu vērtē, spļaudījās vien, šo brīnumu pētīdams :P.
(Reply to this) (Thread)
|
ne jau par soursu (eirosavieniibu) es runaaju. Apdirst var pilniigi visu ko. Runa iet par to, kaadaa veidaa tas tiek dariits. Un shii forma lielaakoties ir perfekta - taa nav uzbaaziiga vai kliedzosha. Vienkaarshi taa liek bisku savaadaak paskatiities uz Lielo Liberaalo Ceriibu. Esmu paarleicinaajies, ka jebkaadi racionaali argumenti saistiibaa ar kaut kaadaam iestaashanaam masaas tiek mitologizeeti un apaudzeeti ar daznedazaadaam kultuurklisejaam. Un shis maakslinieks atklaaj shiis klisejas (iespeejams pasham negribot)
Arī mans tēvs nerunāja par soursu, bet gan tieši par formu. Pēc viņa vārdiem - kaut ko tik pliekanu viņš pat "Dadža" politiskajās karikatūrās neesot redzējis :P.
|
es gan esmu redzeejis. it iipashi "dienas" slejaas
(Reply to this) (Parent)