Pienu pirms pieliešanas kafijai pagaršoju. Nebūtu izbrīnīta, ja tajā būtu iegāzti pipari. Kolēģe tikpat cītīgi testēja cukuru, lai būtu droša, ka nepiegāž rīta tējai sāli.
Noķeksēju pakaramo no sava krēsla atzveltnes un nespēju izmest no galvas, ka vislabprātāk šis pakaramais droši vien būtu iesprausts pa taisno man mugurā, sevišķi pēc vakardienas, kad atļāvos paziņot, ka "nē, es to negribu darīt, to tikpat labi var izdarīt X" (un X patiešām būtu daudz ieinteresētāks ko tādu darīt - viņam, atšķirībā no manis, nav vēl padsmit darbu. Vai tad tas nāpslis to saprot!).
//es toties realizēju savu kluso sapni un reģistrācijas lapā pie kavēšanās iemsliem skaidri un gaiši ierakstīju "slota salūza". Lūk, tā, dārgie!