| Kur ir tava manta, tur ir tava sirds... |
[4. Nov 2007|23:21] |
Šonedēļ sapratu, ka izdarot vienu izvēli, diez vai jebkad man piederēs Bentley un māja Jūrmalā. Es varu kļūdīties, bet ar diafragmu to jūtu. Un tad man vienkārši ir jāizvērtē - kas ir svarīgāks.
Un savukārt šodien ejot uz dievkalpojumu atkal no jauna atskārtu, ka nav labi iekārot nevienu lietu, kas pieder manam tuvākajam. Laikam jau arī to pašu Bentley.
Un sprediķis šorīt bija par Caķeju, kurš pēc sastapšanās ar Jēzu bija gatavs atdot uzreiz pusi no savas mantas nabagajiem, kā arī atmaksāt četrkārtīgi tiem, no kuriem tas naudu bija izspiedis. Un tad Jēzus uz to sacīja: "Šim namam pestīšana ir notikusi." Man gandrīz nekas nepieder, bet varbūt arī labi, jo vismaz man tagad nav vajadzīga atsvabināšana no kaut kādām lietām. Šobrīd tikai no domām par šīm lietām. |
|
|
