pēdējās nedēļas pārtieku tikai no atmiņām, kuras burtiski rītin riju lielām, no skolas ēdnīcas nozagtām, alumīnija zupas karotēm. dažkārt karote pat lāga neiet mutē, kas no laidara vārtiem pēkšņi kļuvusi par mazmazītiņām suņu durtiņām, kādas rāda amerikāņu filmās. bieži gadās aizrīties un līdz asarām klepoju visu ārā, pabrīnos un atkal bāžu mutē. kā mazs bērns.