09:11
Un tad ir tāda apjausma, ka reiz sākuši mirt, viņi neapstāsies un beigās es palikšu viens pats. Protams, ja nodzīvošu tik ilgi. Prātā nāk banalitātes - ka nāve ir pīrāga otrs gals un es vēl esmu gaļas posmā.
Kāds man ielika galvā to ideju, ka mūžs ar saviem vidēji 70 gadiem ir kā viena nedēļa ar 7 dienām. Un, ja tā to uztver, tad pašlaik man ir nakts no ceturtdienas uz piektdienu.
ja tā padomā - tā ir liela veiksme, ja apkārtējie nenodod kādas pagalam dīvainas idejas.
piem. iet atpakaļgaitā - vecāku mūžu īsināt. tagad jau to viegli saprast - vecāki nevietā satraucas, pārlieku satraucas un tas īsina viņu mūžu. tikai kāpēc to bērnam nepateikt saprotamā veidā. un kāpēc par visu satraukties.