| go gently, your Dirkness! |
[Mar. 22nd, 2012|02:02 am] |
trīīesnt trīs komenti! jebinder bukstiņ!
nu man ir jāsaka Dilana Tomasa feijmes lāst vārdus, kas iekļauti jebkurā sevi (bet ne lasītāju) cienošā almanachā:
I just had nineteen straight whiskies! That must be a fookin record!
Šo anekdōti man pirmoreiz izstāstīja draugs Stefans 90-tā gada vasarā. mēs rotaļājāmies ar raudzēto atkarību, un viņš man šo to pastāstīja par velšu dzejnieku, ko Centrālā televīzija bija noklusējusi. septiņas vasaras iepriekš atminējos sevi sēžam Siguldas parkā pie strūklakas un pagalam neveiksmīgi cenšoties pārtulkot pārīti Dilana Tomasa dzejoļu. toreiz es alu biju baudījis precīzi vienreiz un pamatotā pretīgumā novērsies, bleargh. šīsdienas aiztrieptajām acīm raugoties, gan bezalkohōliskais dzīves veids, bet vēl jo vairāk — lotosa pōza pie Siguldas pils strūklakdīķa, kurā rātni šļūkalē ikōnisku gulbju pāris, jāatzīst par precīzi visneprecīzāko stāvokli, kādā atdzejot Tomasu.
Stefijs (abos aiz-kadros pa labi) jau duci ziemu, kopš prom. nav viņa jūķūbī un bībīsī nav.
zellim pa krezi, starp citu, auskara vietā ir cerīņu lapiņa. pamosties no rīta pilsētas parkā zem krūma un noplūc jaunu. un pameklē laimītes. korķausis šitam šitam nestāv klāt.
bet Dilans Tomass ir.
un 33 komenti bez asinsizliešanas! pofig, ka trīsdesmit manējie. manēj, manēj, manēj — značit mast bī fannēj, gg |
|
|
