22:10 - Pēc Panorāmas
Aizgāja cilvēks, Dievs pie sevis pasauca, palicējiem grūti, nu kā jau tas parasti ir. Bet par to sportu - tīrais luksuss, ne sports. Cilvēki močī ar jaudīgiem, dārgiem auto, kurina naftas (kuras nekļūst vairāk) produktus, braucēju un skatītāju prieka pēc tiek bloķēti publiskie ceļi. Nē, es saprotu, ka adrenalīns vai ko tur ķer, ir vajadzīga lieta. Viss taču ap to grozās. Patiesībā jebkuri sporta veidi prof. līmenī ir dārgi, tikai šaha vārdā tiek iznīcināts mazāk koku šaha galdiņiem. Un šahisti ar infarktiem daudz retāk saļimst pie galdiņa.
Kad iet bojā desantnieki vai rallisti, diez vai sievām un bērniem liekas, ka šīs nāves padara pasauli labāku viņu bērniem un bērnu bērniem. Pārapdzīvotības problēmas mums pagaidām nav, arī vietu nevienam īsti neatbrīvoja. Pietrūkst vīra, tēva vai vecākiem - dēla. Un nav jau nekāda cīņa ar Saurona spēkiem, par ko arī varētu nolikt galvas, nākamo paaudžu vārdā.
Interesanti, kā Nāve izvēlas tos, kurus ņems līdzi ? No rīta rūpīgi izveido sarakstu vai rīkojas spontāni un neaprēķināmi ? Minēšu - pamatā saraksts, bet var gadīties arī pēkšņais kampiens. Gribētos pavaicāt, kā tiek veidots saraksts - vai Nāve lemj vai tikai pilda lēmēju gribu, un vai saraksts, no rīta izveidots, ir galīgs un neapstrīdams jeb pēkšņā dzirkstele apziņā, momentāls līdzņemamā sirds impulss spēj mainīt lēmumu ? Agrāk dvēsele esot šķīstīta 40 dienas (pareizticīgo paraža atzīmet 40 dienas kopš miršanas), tagad esot ātrāk, to arī gribētu zināt, un kāpēc tagad ātrāk. Varbūt agrāk mēri un krusta kari veidoja lielāku pienesumu, nekā mūsdienu tehniskie sporta veidi un lokālie konflikti ?