teiksma_ragana

Vārnas nemaz nav sliktākas par kraukļiem. Aiz loga tumši zila debess, kails koks pilns melnu putnu siluetu. Mīļotā Adriana ķeltisko dziesmu izlase.
.
Es negribu izplest spārnus un atrauties no zemes. Es gribu apgulties, saritināties par sēklu un iegrimt zemē. Es gribu gulēt un sapņot par debesīm. Un tad kādu dienu savienot Zemi ar Debesīm. Izplest savus zarus pretim saulei un mēnesim, pretim mākoņiem un zvaigznēm.
Šajā skatā es neesmu vārna, es esmu kļava (jo tās ir kļavas man aiz loga). Ne katrā ainā es esmu koks, daudzos es esmu ezers, jūra, migla...
Es neesmu zilās debesis, es neesmu pilsētas gaismas, neesmu vējš, kas šūpo zarus, es neesmu lietus vai peļķe uz asfalta. Es esmu koks bez lapām, kas sevī auklē pavasara sēklu, kas šūpo savos zaros debesu putnus, ar saknēm apskāvis Zemes sirdi.
.
Pēc dažām dienām manus zarus varbūt apklās baltā debesu svētība, un tad reizē ar sniegu es savienošu zemi un debesis mūžīgā, baltā svētuma un klusuma dejā.