__________________

Jūs sēžat un dzerat tēju, kafiju, viskju, vienalga,

vienkārši pavadat vakaru mierīgā atmosfērā klausoties jūsu favorītus no mūzikas pasaules un pārdomājat dienas notikumus. 

Te pēkšķi zvana telefons, labi, paceļam, dzirdama tikai elsošana, noliekam klausuli, pēc neilga laika atnāk sms,

 "No kurienes jums šis numurs?", jūs aizsūtat, ko nu jūs šādos gadījumos cilvēki sūta,

pēc brīža atnāk vēl viens sms,

"Kā jūs sauc?", nu labi, pieņemsim, ka Valdis, pieņemsim arī to, ka esat vīriešu dzimuma pārstāvis,

aizsūtam atbildi un jautājumu, "No kurienes JUMS ir šis numurs",

aši atnāk atbilde, "Nezinu..",

aizsūtam, "a kas jūs esat?",

atbilde, "Nezinu..",

nu labi, pietiks.

Jūs izslēdzat telefonu, pabeidzat krūzi, kausu, glāzi, vienalga, no kā jūs tur dzērāt, un ejat uz virtuvi pēc jaunas šķidruma devas, pieņemot, protams, ka jums uz galda nestāv viskija pudele.

Ienākot virtuvē pārtrūkst elektrība, pēc pāris sekundēm tā atkal parādās, lēni un ar rausītu gaisumu iedegās spuldzīte,

jums priekšā stāv meitene, kura ir ietinusies puķainos aizskaros un ap galvu viņai ir sarkana bandana( apsējs).

WHOA!

Viņai rokās ir vecs nokia telefons, kājās ir armijnieku kerzaki un no kreisā lūpu stūra karājās pusizdegusi cigarete,

te pēkšķi, kamēr jūs vēl stāvat durvīs un pārdomājat to vai jūs neesat dzēris no trauka, kurā pirms tam stāvēja "skābes tabi",

meitene ierunājas, "[numurs] Tavs?",

TU, instinktu vadīts atbildi ar, "Nē.. jā! NEZINU!",

"Valdis?", viņa neizteiksmīgi jautā,

"Err.. jā Valdis",

viņa, "Man likās, ka tu esi meitene..".

Klusums. Tumsa. Gaisma. Tu atkal esi viens.