nedēļas nogales apburta, vēl turos kāzu varā. sarunas aiz stūriem, kūpiot cigaretes. trakulīgas dejas, smiekli, prieka asaras un viens milzīks saviļņojums un bezgalīga mīlestība. paspriedām par sapņiem mainīt pasauli, uzrakstīt šedevrus, piedalīties skatēs parīzē, apceļot pasauli un izveidot revolūciju, katram savs. bet te vienai un vienam, tikai sapnis par māju ar baltu sētu, viņi negrib mainīt pasauli, kļūt par miljonāriem un kalnus nogāzt, un viņi nesaprot, kas tur slikts. un tad nu viņiem tas tā ar to lielo mīlu sestdien piepildījās, ka rodas jautājums, kas tad ir vērtīgāks? un kur tad un pēc kā mēs steidzamies?