| Viena no pasaules skaistākajām dziesmām |
[Dec. 30th, 2003|01:23 pm] |
Īpaši, ja to dzied tumsā, ģitāras pavadībā un divatā.
Bet var lietot arī Doma laukuma Ziemassvētkos, dziedot un reizē ieelpojot mazus, asus krusas graudiņus.Var sadzirdēt visnegaidītākajās vietās-izlaidumā, iepērkot dāvaniņas alfā un vēl, un vēl...
Un tik un tā iedarbība nemazinās...
Šī dziesma mani vajā šajos Ziemassvētkos, tā mani dziedē, tā mani atkal un atkal Attīra.
Lai skan. Varbūt pieburšu kaut ko baltu, maigu, smaržīgu...un karstu.
***
Mūzika: Pauls Raimonds
Vārdi: Poruks Jānis
BALTS SNIEDZIŅŠ SNIEG UZ SKUJIŅĀM
1. Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan.
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.
Man ir it kā kad paceltos
Gars augstumos, kur debess telts
Ir pulcējusi eņģeļus, **
Kur āres spīd kā spožais zelts. **
2. Es saprotu, es sajūtu,
Ka šeit uz zemes spodrība.
Tas augstākais, ko mums var dot
Un skaidram būt ir godība.
Ai, māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras **
Man svētku drānas uztērpi. **
3. Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?
Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulksten's skan
Mirdz šur tur ciemos ugunis **
Un sirds pukst aplaimota man. ** |
|
|
