|
Oktobris 24., 2005
21:32 - nekustoties raugos griestos. Man tikko bija un vēl joprojām turopinās šoks.Uzzināju
novērtējumu par sevi no bijušā klasesbiedra, kuru trīs gadu laikā,
šķiet, esmu satikusi vienu reizi busā.Tici man, tas nebija nekas
labs.Pie tam tas tikai tā, nejauši.Esmu šokā.Es pat zinu no kurienes
tas cēlies, no baumām gluži nē...a moš arī-nu, īsāk no tā, ko citi mani
bijušie klasesbiedri varbūt redzēja un ko varbūt kāds pastāstījam, un
tad viņš to interpretēja pa savam.Viegli būtu pateikt-viņš ir stulbs
vai arī-viņš pajokoja.Bet man šobrīd ir vakuums galvā un vispār tas
izskatās pēc lielākā trieciena šo 17it gadu laikā, nu labi, šobrīd tas
šķiet liels, īstenībā jau tas nekas īpašs..bet...man slikti.Es to
atcerēšos visu dzīvi man liekas.Vienkārši šo bijušo klasesbiedru es
cienu.Vai arī cienīju..nē cienu.Būs ar viņu jāaprunājas.
Tas man liek aizdomāties par to-vai tad tā tiešām ir?Man domāt
nē.Un tad es vēl salīdzinu ar citiem, bet jāsalīdzina jau ir tikai ar
sevi.Nu vienkārši, bļāāāā.
Ok, tas, ka esmu mainījusies pa šiem trim gadiem, tas ir fine.Bet ne jau tā.Kā man riebjas baumas.Bļ.
Mūzika: Sigur Ros-Svefn-G-Englar
|
Comments:
es gribētu dzirdēt, ko citi runā, ja runā, par mani. es pēc tā laikam nearvienu nerunaatu. nee ir kaadi triis + maasa par kuriem varu teikt "superdraugs". mhm.
| From: | escimo |
Date: | 24. Oktobris 2005 - 22:27 |
---|
| | Re: ≤ | (Link) |
|
uff. tieši tāpēc mums nav jādzird, ko citi par mums runā. bļāviens.bet tas nebija ''tā'' nejauši.tas bija tā nejauši, ka es viņu pasveicināju caur draudzeni.un atbilde bija...RR. par to es domāšu vēl ilgi.
| From: | escimo |
Date: | 24. Oktobris 2005 - 22:34 |
---|
| | Re: ≤ | (Link) |
|
vai viss?
nee, tikai tas, ko citi runaa aiz tevis, nevis domaa. domas lai paliek :)~~
| From: | escimo |
Date: | 24. Oktobris 2005 - 22:43 |
---|
| | Re: ≤ | (Link) |
|
tas, ko runā nav tas pats, ko domā, tas ir fakts. tas ir stulbi, ka ir jārunā tas, ko tu nedomā.respektīvi-nekad jau nevar pateikt to, ko domā.domas mainās, bet izrunātais paliek un turpina čakarēt.mani.šobrīd. bet viltīgi.ar domām nekad neko nevar zināt.
nāk un iet gadi. Es tagad uz tām klasesbiedru domām, izteikām uz papīra, raugos ar ārkārtīgu mīļumu un smaidu sejā. Patiesībā jau baisīgi pofig, ko tie citi domā. Tie kuru domas toreiz likās it kā svarīgas beigās izrādījās tukšas vērtības ;)
nu, tās vecās vēstules jau ir ko vērtas.kādreiz ielikšu te šo to no 2ās klases.ir ir.
bet ŠIS!es vēl arvien domāju, kā man pret to attiekties-pagriezt muguru un teikt-pofig, ko viņš par mani domā, gan jau kādreiz pata redzēs kā ir patiesībā;vai arī-iet un ar izmisušu skatienu un asarām acīs jautāt-kāpēc, kāpēc-pazemoties vienvārdsakot.es domāju nedarīšu ne vienu, ne otru.vienkārši tagad ir iemesls, lai ar viņu parunātos.
parunāties... Tas mūsdienās ir moderni :) Es toreiz uzliku vienkārši "ai, pašol, Ti!" Bet vispār es tā pārsvarā daru... A, tā nav labi! Labāk parunāties ;)
viena no izejām no konflikta-aiziet.bet tagad...kā tur bija.labāk nožēlot to, kas izdarīts.tāpec labāk mēģināšu parunāties, ja nemēģināšu, netikšu no domām par to vaļā.jopcik.sirdsapziņa.kādā sakarā sirdsapziņa?kas to lai zina.laikam pārāk to cilvēku cienu, lai viņam būtu tādas domas par mani.ja tās vispār ir domas. |
|