|
Oktobris 24., 2005
escimo | 21:32 - nekustoties raugos griestos. Man tikko bija un vēl joprojām turopinās šoks.Uzzināju
novērtējumu par sevi no bijušā klasesbiedra, kuru trīs gadu laikā,
šķiet, esmu satikusi vienu reizi busā.Tici man, tas nebija nekas
labs.Pie tam tas tikai tā, nejauši.Esmu šokā.Es pat zinu no kurienes
tas cēlies, no baumām gluži nē...a moš arī-nu, īsāk no tā, ko citi mani
bijušie klasesbiedri varbūt redzēja un ko varbūt kāds pastāstījam, un
tad viņš to interpretēja pa savam.Viegli būtu pateikt-viņš ir stulbs
vai arī-viņš pajokoja.Bet man šobrīd ir vakuums galvā un vispār tas
izskatās pēc lielākā trieciena šo 17it gadu laikā, nu labi, šobrīd tas
šķiet liels, īstenībā jau tas nekas īpašs..bet...man slikti.Es to
atcerēšos visu dzīvi man liekas.Vienkārši šo bijušo klasesbiedru es
cienu.Vai arī cienīju..nē cienu.Būs ar viņu jāaprunājas.
Tas man liek aizdomāties par to-vai tad tā tiešām ir?Man domāt
nē.Un tad es vēl salīdzinu ar citiem, bet jāsalīdzina jau ir tikai ar
sevi.Nu vienkārši, bļāāāā.
Ok, tas, ka esmu mainījusies pa šiem trim gadiem, tas ir fine.Bet ne jau tā.Kā man riebjas baumas.Bļ.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |