Mani šodien visi kaitina, izbesī naturāli. Tad kāds man saka, ka es neesmu blonda, un, ka man vajadzetu par tādu kļūt, tad ieper par to, ka es neesu bijusi ārā pie svaiga gaisa ciemos, tad vēl kādam liekas, kaut kas, kas liekas un man ir mazsvarīgs...Un tā tevi te cilvēku sāk nokaitināt. Un ko ta man tagad darīt, ka visiem ir kaut kādas sava veida prasības? Krist un gāzties dēļ tā visa, dēļ tā, lai sabiedrībā varētu ar mani iziet man vajagot blondus matus, bļe. Nav ko teikt. Nē, nu paldies, par gādību un rūpēm, es neeju tādā sabiedrībā, kur mani uzskatītu par etalonu, kur es būtu tikai bilde ar kuru lepoties, jo bildēm jau smadzeņu nav, tas ir tikai izskats ielikts kaut kādos sabiedrības noteiktos rāmjos. Es domāju, ka manā brūnajā galviņā ir kaut kas vairāk, un es to nevēlos apbēdināt ar blondām cirtām, lai kāds vienkārši varētu mani izstādīt apskatei. Paldies par kūkām!