|
Marts 16., 2003
 | 03:46 - domas, kas man likās interesantas
POE ON THE SOUL OF MAN by ERIC W. CARLSON
In "Ms. Found in a Bottle" (1833), death is the price of the discovery; in "A Descent into the Maelstrom" (1841), the revelation transforms the black walls and the abyss into a wonderful "manifestation of God's power" and the moonlight into "a flood of golden glory." And yet, says the narrator, "the yell that went up to the Heavens from out of that mist I dare not attempt to describe," it was that awesome. At any rate, there was no reply or recognition from above, assuming God to be in his heaven. In this and the other cosmic fables, Man seems an alien, fatefully in but not of the Universe — a major theme in the Existentialist literature of our own time.
By some Jungian intuition into the dynamics of the psyche, Poe here implies a shock of recognition of that authentic self which lies deeper than man's mean egoism.
The central theme is Man's search for his soul, and through the death of the "ordinary life," the discovery of his psychic potential is realized in a rebirth of the unified and creative self.
In her 1969 article on Poe's three "mesmeric tales" (of which "Mesmeric Revelation" is one), Doris V. Falk characterized this trance-like state as operating "within the mind as a unifying and illuminating force," hence psychedelic rather than psychological or moral. Poe's writings, she notes, are filled with trance states induced by fever, pain, hunger, drugs, sensory deprivation, as well as hypnotism. Such intensified awareness makes possible heightened analytical power, poetic inspiration, and spiritual self-realization.
His madness or mania is that "state during which man experiences a kind of self-revelation occurring through the emergence of a powerful spirit from the depth of his being," to quote Rene Dubos. If he is "mad," it is with the intensity and shock of realizing that in suppressing and, it now turns out, fatally weakening [page 20:] his psychic-moral self, he has destroyed the "vitality" of his creative soul.
|
Comments:
mjā... nu man jau agrā bērnībā Po kļuva par mīļāko rakstnieku... kaut gan arī psihiatri par šo autoru interesējas... vienkārši pārāk labi viņa darbos ir manāmas slimības pārejas, etc.... bet būtībā tas, ka viņš bija šizofrēniķis, jau nepadara viņa darbus sliktākus... starp citu, tieši Po bija pirmais autors, kuru es mācījos lasīt angliski... vienkārši teksts latviski zināju no galvas....
šizofrēniķis? nu, nez... alkoholiķis - jā, narkomāns - nosacīti, depresīvs - jā, nervozs - jā, hiperjūtīgs - jā, bet es es stipri šaubos, vai ar šizofrēniju slims cilvēks varētu tik eleganti aprakstīt cilvēka personības duālismu un šķelšanos. tieši tāpēc, ka apraksts ir tik precīzs. - ja nu vienīgi terminu "šizofrēniķis" attiecina uz ikvienu, kam ir šizofrēnijai-līdzīgas-lēkmes laiku pa laikam. tādā gadījumā es varu visnotaļ sevi pieskaitīt šizofrēniķu bariņam un būt lepna ar to :D
nu nezinu, ne jau es to izdomāju... es atsaucos uz pasaulslaveniem psihiatriem, kuri tomēr parasti zina ko runā... pie tam, daudziem šizofrēnijas slimniekiem ir stipri paaugstināts IQ, tāpēc pat parasta mājsaimniece var kļūt par ģeniālu matemātiķi, bet absolūti neapdāvināts zemnieks - par pasaules klases dzejnieku... pēdējā laikā salasījos par tādiem... un arī šādus tādus šādu cilvēku darbus palasīju... patiesībā diezgan interesanti... drīz sākšu nožēlot, ka gāju mācīties uz psihologiem, nevis uz psihiatriem... kaut gan pēdējos es nespētu mācīties... pārāk slinks...
tu būtu laps psihiatrs - tik kārdinoši stāsti par visām iespējamajām novirzēm, ka taisni sagribas izmēģināt :P
bet ne jau par IQ ir runa. runa ir par to, ka, lai uzrakstītu i Viljamu Vilsonu, i Mucu Amontiljādo, i Ašera māju, cilvēkam ir JĀAPZINĀS sava iekšējā sašķeltība. Un kāda tur ellē šizofrēnija, ja tu ļoti labi apzinies, ka esi sašķelts? (Vai varbūt mana šizofrēniķa definīcija - cilvēks, kuram, tāpat kā visiem, ir vairākas personības, bet kurš to neapzinās - ir kļūdaina? ;))
Bet vispār būtu pateicīga par infu, kurš un kurā vietā tādas lietas stāsta par Po. Es vienkārši mēģinu par viņu rakstu uzrakstīt. :)
paskaties šeit... mans guru... ;D bet būtībā liela daļa šizofrēniķu apzinās, ka viņi ir slimi un to ne vienmēr arī cenšas slēpt... daži no viņiem apraksta savu slimību simptomus un tādā veidā dotā slimība iegūst konkrētā slimā nosaukumu... starp citu, šajā grāmatā ir arī samērā interesanti dzejas un prozas piemēri.... |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}