šorīt piecēlos neparedzēti agri, jo biju aizmirsusi atslēgt kaut ko kādu noklīdušu modinātāju. negribot atzīt šo kļūdu, tomēr nolēmu palasīt kaut ko dienas iesākumam, konstatējot, ka man plauktā ir pārāk daudz vēsturiskas grāmatas, no daiļliteratūras izvēlējos Blaumaņa noveles, izlasot pāris nolēmumu, ka novele par Mopsi, kurš dzīvo Tērbatas ielā gan varētu būt kaut kas dikti feins, bet tā galīgi nebija. tagad pa logu vēroju, kad pastaigā nāks vecā tantiņa ar savu mopsi, kurš iet viņai tieši, tieši aiz muguras. gan jau gribēsies noskriet viņu samīļot!