Kemune

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Trolejbusos arī notiek. Nez, vai kāds nomanīja to stiegro, sīksto, taču smalko vīru, bet es nevarēju nejust to laiktelpas izliekumu, kas viņu pavadīja. Es gribēju saukt, paraug, dzīvs koks, pīlādzis, rūgts un spīvs. Ilo Kante, es izlasīju un gala pieturā viņam izpaudu, ka viņa vārds nāk no Somijas un nozīmē prieku. Es to vīru uzrunāju, lai izmestu laipu uz vienu no tiem retajiem, kam ķērpji vēl vaigu bārdās. Un tad viņš smaidīja tādu smaidu, kādu jūs nekad pilsētā nenopirksiet. Tad nu par to, lai arī mūs uzrunātu kāds tad, kad dzīvosim, savu laiku satinuši ap sevi.

Ja nomanāt šo biļešvīru, pasveiciniet.
  • ak...kaut ko tādu dzirdēt ir dikti jauki.
    reiz iepērkoties maximā, kur viss tāds saguris un sasvīdis un steidzīgs, produkti mazliet pūst, kasieres maz, rindas lielas..stāvēju rindā un vēroju kasieri, kam vārdā bija Lienīte - viņa bija tāda diezgan liela, apaļa Lienīte, ar kautkādā jocīgā zaļganā krāsā krāsotiem matiem un tādu izteiksmi, kas, man šķita, pauž - es negribu jūs redzēt, jūs, ar visiem jūsu produktiem!
    bet pienākot rindai, norēķinājos ar karti, kur, kā jau tas parasts, rakstīts mans vārds/uzvārds, un Lienīte, dodot man to kartīti atpakaļ, piepeši paskatījās dzidrām acīm, tā šķelmīgi, un teica - kāds jums skaists vārds!
    Es biju mēma no pārsteiguma un neko pat neattapu atbildēt, tikai nervozi pasmaidīju :)
  • pārlasīju tavu teikto vēlreiz, un atcerējos - es taču savu bērnu gribēju saukt Ilo ;))))
  • tā notiek, jā, patiešām notiek. Forši vienkārši šito izlasīt
Powered by Sviesta Ciba