Skola pieradināja pie termiņiem, kuros tev kaut kas jāizdara. Un tad tev ir tā parādu sajūta, bet tu tomēr atradi laiku, saņēmies un izdarīji. Tagad man nav gandrīz nemaz tādu lietu, kas jāizdara termiņā, bet viss ir tāds tagad un tulīt izdarāms un pēc tam aizmirstams. Piemēram, 4diena,klauns BKUS - tu vnk esi tur, dari, izliec savu enerģiju un ej prom -ok, ir jāuzraksta atskaitīte, bet tas prasa 10min); pēc tam uz treniņu (izliec visu savu fizisko enerģiju un ej projām); novadi bērniem mēģinājumu (izārdies iekšēji par bērnu uzvedību un nogurdini sevi līdz nemaņai, bet viņi aiziet prom pēc pāris stundām) un tad paliek vakars ar 3h mēģinājumu 4dienas grupai, kur tu daudz runā un esi pārguris, bet iegūsti arī prieku!
Bet visas šīs lietas ir uz vietas izdarāmas, nav iespējas tas pārcelt, izdarīt vēlāk u.t.t. Ej un izdari. Un viss. Bet laiks skrien ātri enīvei.
Bet visas šīs lietas ir uz vietas izdarāmas, nav iespējas tas pārcelt, izdarīt vēlāk u.t.t. Ej un izdari. Un viss. Bet laiks skrien ātri enīvei.