Kemune

Ziemeļmeita dāvāja man skaistu sapni. Pat vairākus. Ar draugiem ēdām kaut kādā jaunā iestādījumā. Viena no pārdevējām nemaz tāda negribēja būt un pēc brīža jau viņa mums piebiedrojās, kad pametām publisko vietu. Draugi kaut kādā brīdī pazuda un izstaigājām pusrīgu ar viņu.
Vēl bija sapnis par to, ka es braukšu uz Ameriku. Tiek organizēta kaut kāda braukšana, Amerikas vēstniecība vai kas vēl ne organizē jaunu cilvēku plūsmu uz Ameriku. Tur bija kaut kas noticis vai grasījās notikt, un viņiem vajadzēja cilvēkus, kas uz to paskatīsies savām acīm. Cilvēkus atlasīja pēc acīm, pēc slavenības, sazin pēc kā. Un mani atlasīja, ieskaitīja. Es biju neizsakāmi saviļņots un apstulbis, ka jau trešdien jābrauc prom.
Patiesībā otrais laikam bija reflekts par to, ka drīz patiešām jābrauc uz Baltkrieviju. Un mani atlasīja :)