Šodien autobusā apsēdos blakām vecim. Normāls vecis. Kā visi citi. Nekā īpaši atšķirīga.
Pēc dažām pieturām mēs sākām sarunu:
: vai es tev liekos pretīgs?
: Nē. Kāpēc?
: Jo Tu uz mani skaties.
: Nē, es skatos ārā pa logu (braucām garām LV veikalam). Ja jūs man liktos pretīgs, es jums nesēstos blakām. Bet, ja jums tas sagādā problēmas, es varu pārsēsties.
Sēdēju savā jaunajā vietā, blakus daaaudz dīvainākam vecim un domāju - Latvijā cilvēki parasti nolaiž acis, klusē un mulsi paiet garām visiem šiem dīvaiņiem (kkas līdzīgs Saulvedim), bet šeit, nē, tieši otrādāk - apstājās, skatās virsū, pat atskatās.
Nu kur te takta sajūta? Vai arī, ja cilvēks ir atšķirīgs, tad tas nozīmē, ka viņš tieši grib šo uzmanību un nepievēršot skatu mēs tieši izrādam necieņu?