| sniegs |
[Dec. 17th, 2003|02:45 pm] |
..tas ir balts un tīrs..
..tas iekrīt dvēselē un to nomierina, attīra..
..tas sadziedē rētas un apmīļo sāpes..
..tas dzirksteļo priekā..
..tas liek skraidīt un lēkt bezrūpīgi kā bērnam..
..tas veldzē no domām un darbiem pārkarsušo galviņu..
..tas pieskaras-maigi un glāstoši, kā mazi
mušu skūpstiņi..
..tas liek domāt par to, ka gribu labāka kļūt..
..tas ir platonisks..
..tas noslēpj nepilnības un visu dara skaistu..
..tas ir garīgs, tajā ir miers pretstatā baudkārei un kaislībām..
..tajā ir piepildījums..
..tajā ir D.mīlestība..
..tajā ir atpūta un ziemas miegs..
..tas ir kā pūkains džemperītis, sedziņa, glāsts..
Man uz brīdi nevajag neko citu. Es nezinu, cik ilgi vilksies mans ziemas miegs, es nezinu, cik ātra būs pamošanās. Ļauj man vienkārši būt, neprasi neko, nepārmet, lūdzu. Pāries. |
|
|
