05 Oktobris 2011 @ 19:22
Tā vien gribas teikt, par ko tad tas tagad?  
Man šodien ir ļoti trenēta oža. Viss/visi visapkārt smird. [ es tas neesmu, jo pats savu smaku cilvēks nejūt, tātad man visam būtu jābūt rožaini apkārt]. Anyway, pagurums liek par sevi manīt. Un ar miegu ar tā pēdējā laikā uz ''Jūs''.
Bet nu rīts šodien iesākās izcili, jo jau 7 no rīta pieturā bija izveidojusies tāda cilvēku rinda ka līdz pašai Vitenpiskai. Par brīnumu nebraucot uz maršrutnieka jumta, bet gan normāli sēžot ērtā sēdeklī pie loga, nonācu Rīgā. Bet ar to jau murgi nebeidzas. Pienāk anormāli pārbāzts trolejbuss. Iespiežu sevi tur. Pabraucu 2divas pieturas un tieku izspiests ārā. Labs cilvēks būdams vnk domāju palaidīšu tos, kas aiz manis varbūt ārā netiek. Nu ar to arī viss beidzās. Atpakaļ netiku. Pagaidu nākošo un tas ir tieši tikpat piebāzts. Nu jau vairs nekādu džentelbeņķi netēlojot, iespiedos, pagrūstījos kā tāds pensionārs, kurš iekāpis sabiedriskajā ar domu, ka nu viņam pieder visa teritorija, atradu sev pleķīti un nonācu galamērķi. Katrā ziņā izcili murgaini. Praksē nošausminājos, cik lēni viss rit uz priekšu, jo nepietiek tas un jāgaida uz to un tagad es aiziešu un vēl visādi sūdi.. līdz vēl lekcijā tieku paķerts uz izbrīnu - kontroldarbs. Tālāk 2h paralelometrs. psc, psc, nu būs jautri, plakšķinam nu plaukstas kā mazi bērni un bļaujam jēē, paralelometrija. [ sarkasms. paskaidrojums tiem, kas varbūt ar tādu nedraudzējas].
Šodiena ir totāls sviests, nekas vairāk. Nomazgāties un gulēt līdz rītdienas 10tiem, ja ne ilgāk.

Un atbildot uz jautājumu, par ko tad tā, es izsecināju, ka tas laikam par omītes nepalaišanu piesēst, kad bija tāda izdevība. [ cik nu to par izdevību nosauksi] Karma is a Bitch you know.