Pilota memuāri.

Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
Katru reizi, kad viņus gadās apciemot, tas vienmēr beidzas ar neviltotu sajūsmu. No manas puses. :)) :)) Ir cilvēki, kuri ir, kas viņi ir un ar to viņiem arī pietiek. Dažs automehāniķis tā arī paliks automehāniķis un teicams sava amata pratējs. Bet šitie puikas..! ;)

Iekārtojušies solīdā kompleksā ar smalku piebraukšanu, 3 boksos ar apsildi un visām ērtībām. Pamanījušies pat no prombraucējiem atpirkt autopacēlāju. Uzņēmuma reģistrācijas apliecība karājas pie sienas. Viens džekiņš pat tiek nodarbināts, vēl students būdams. Nu, BĀĀĀC!! Cik tas liek justies lepnam kaut par to vien, ka tie ir MANI seni draugi, kas spējuši šitā izkruķīties un pacelties!! Un tās dažas idejas, kuras paturēšu noslēpumā, bet kuras abu skatījumā ir absolūti neatņemama nākotnes sastāvdaļa apliecina, ka šitie puikas tālu tiks!

Īkšķus, tauta! Neredzu jūsu ĪKŠĶUS!!! :) :) :) :)
Powered by Sviesta Ciba