| May. 10th, 2008 @ 10:25 am (no subject) |
|---|
Patiesībā ir maz lietas (ja vispār ir), kas mani tracina vairāk nekā nelaikā (pārāk agri, v smisļe) pamodināšana. Tāpēc šorīt biju īpaši nīgra pret Dārgo Lauleni, jo jau otro rītu no viņa modinātāja mostos es, nevis viņš. Vakar viņa modinātājs vispār brēca tukšai vietai, jo pats modināmais jau sen izpildīja rīta rosmi ar datora peli, kamēr mobilais nesekmīgi jau otro reizi brēca: "Celies, āpsi, taču beidzot!" man pie auss. Šorīt modināmais gulēja saldā miegā, kamēr es viņam neiespēru.
Eh, žizņ moja žestjanka! |
