| piecelties, sūdi nāk! |
[Jul. 26th, 2011|05:24 pm] |
ābet Pračetus es diemžēl aizmirsu paņemt. nožēloju. pakošanās nakts pagāja tādā strjomeigā, ka nepadomāju par citu cibeņu labklājību. kā izrādās, nepadomāju arī par savējo. vienīgi par to nepiešķirs kartupeņu ordeni par nesavtību, bet biedēs ar 8-12. nosacīti, nenosacīti, kāda starpība, es ekselī sevi nemeklēju. nenosacīti, kā šonakt uzzināju, varētu būt Αόριστος kaut kāds, aorists.
ok, man ir diplōms valodniecībā no starptautiski atzītas un šobrīd šokā sērojošas almas māter, bet, kas tas aorists īsti par zvēru, pateikšu godīgi, nekad īsti neapjautu. un, tikpat godīgi, izejot no Ōmīšu teōrijas (kopīwrong OJVanags) — ja tu nespēj to izskaidrot Ōmītei, tad tā nav — nafig man simts gadus tas aorists nav vajadzīgs, lai labāk aizraksta pulvedim. uz majoriem. toties es ar mīļu prātu atminos vienu kursabriedi, kurš vēl šobaltdien spētu nocitēt definīciju un minēt pāris piemērus no nepāris valodām. no sirds ceru, ka viņam ar šo zināšanu pūru ir izdevies kādā pēckonferences krogā nozvejot sakarīgu dzīvesbriedeni, ar kuru iet pa dō ar prieku. es ļoti gaidu Ōpīti atbraucam, vairs jau nav ilgi. man šķiet, ka vēl tikai pāris skrūvītes atlikušas bruņuplāksnītē pie lokatīva durvīm. un viņa šķelmīgais tēls vien man palīdz tās atšķetināt.
vai zvanījāt?
vai ārstu izsaucāt?
nē, es pats izņemšu durvis.
piecelieties, kauts kas nāk. |
|
|
