24 January 2011 @ 03:09 pm
 
mani atstāja vienu mājās ar brāļa draudzenīti. sēžam abas virtuvē, taisām ēst it kā. viss ir vienkārši tik akwardddddd. es salātus sagriezu un aizvācos prom no turienes. nezinu, moš vajadzēja pajautāt, vai kko nevajg palīdzēt vai kā. vienīgās saruniņas, kas mums bija
-'tev lociņus vajadzēs?' -'jā, atstāj bišķiņ'
un
-'milti ir apakšā?' -'ko?' -'milti ir apakšā?' -'āā. jā'
vēl bija kkas par kaķi, bet tas neskaitās. es vienkārši nezinu, ko lai ar viņu runā, vieglāk tas ir tad, kad vēl kāds ir mājās. man gribētos, lai viņa būtu skaļāka
un es tgd nevaru saprast, es viņi patīku vai drīzāk nē

šodien skolā arī vienkārši nāve. fizikā atkal visu laiku kaut ko smējos vai domāju par visādām lietām, tikai ne fiziku. vienu brīdi skolotāja diktēja kkādu teikumu, kurā bija vārds 'mijiedarbība'. viņa to mīīīīī vienkārši tik gari vilka !! pēc divām atkārtošanas reizēm un 'ko ta?' es sapratu, ka tas vārds tiešām ir 'mijiedarbība', jo pirms tam es mēģināju saprast, kāds mīīī ir apzīmējums simbolos. :D bet nu, tad tā arī vajag teikt MIJIEDARBĪBA, nevis mīīīīīiedarbība