runājām visu nakti, 12.00 pa dienu viņš aizgāja
Posted on 2009.03.30 at 12:30
Šonakt bija savāda nakts. Līdz 6.00 rītā sastādīju kompāniju nomoda uzturēšanā cilvēkam kam paģiras ilgst apmēram 3 dienas, jo dzeršana parasti ilgst vairāk kā 3 dienas pēc kārtas. Šoreiz bija nedēļa. Nomodā viņam jāpaliek jo citādi iekrītot snaudā rādās briesmīgi murgi citreiz, viņš redz pats sevi pilnīgi reāli staigājam pa istabu, un daram visādas lietas, kuras pat negrib atcerēties... pat nevaru iedomāties kā tas ir redzēt pavisam reālu sapni, kurā pats sev griez vēnas vai tamlīdzīgi, jo ir tik nenormāli slikti, ka tā vien gribas to sapni īstenot laikam...tāpēc viņš pus pa jokam jau teica vakarā, lai nolieku visus nažus kaut kur kur parasti viņi nestāv.
Tā sēdējām un runājāmies, vai arī viņš staigāja šurpu turpu pa istabu, jo nevar nosēdēt, jo ir sūdīgi, un tā tas būšot apmēram līdz 3dienai! 3dien vakarā beidzot varēs iet mierīgi gulēt, jo tad ir maza iespējamība, ka kaut kas rādīsies! Runājām jau par viskautko, bet grūti ir pieņemt ka pats cilvēks sevi šitā moca ar dzeršanu, gribas viņam smadzenes pareizajā vietā iestādīt, bet protams ne es to darīju, ne tas ir manos spēkos! Vienu brīdi tikai paspruka moraļņiks nedaudz, tad viņš aizgāja staigāt pa virtuvi, pēc mirkļa jau gāju atvainoties, un teicu lai nāk atpakaļ, jo mazums...nu tur tač tie naži...Tāpēc visā visumā bēdīga izskaņa manām brīvdienām. Un tas ka man par spīti visam šķiet ka viņš ir jauks, nez tas laikam kaut kāds žēlotājas instinkts...vai varbūt tomēr nē...
Tā sēdējām un runājāmies, vai arī viņš staigāja šurpu turpu pa istabu, jo nevar nosēdēt, jo ir sūdīgi, un tā tas būšot apmēram līdz 3dienai! 3dien vakarā beidzot varēs iet mierīgi gulēt, jo tad ir maza iespējamība, ka kaut kas rādīsies! Runājām jau par viskautko, bet grūti ir pieņemt ka pats cilvēks sevi šitā moca ar dzeršanu, gribas viņam smadzenes pareizajā vietā iestādīt, bet protams ne es to darīju, ne tas ir manos spēkos! Vienu brīdi tikai paspruka moraļņiks nedaudz, tad viņš aizgāja staigāt pa virtuvi, pēc mirkļa jau gāju atvainoties, un teicu lai nāk atpakaļ, jo mazums...nu tur tač tie naži...Tāpēc visā visumā bēdīga izskaņa manām brīvdienām. Un tas ka man par spīti visam šķiet ka viņš ir jauks, nez tas laikam kaut kāds žēlotājas instinkts...vai varbūt tomēr nē...