Kā rūdījās tērauds ... -

Taadaam kluksteem kaa man (izkopeets no Caalja)....

Visvairāk..... man patika maza glezniņa papes rāmītī,
kas bija izgreznota ar krāsainiem zobu bakstāmajiem.
‘’Vai tev patīk?’’ mazais dāvinātājs nogaidoši vaicāja.
‘’Es iztērēju veselu pudeli līmes.’’
Bija vēl citas dāvanas – vienu gadu šķībs drēbju
pakaramais, ko rotāja spirālē sagriezti papīra
kabataslakatiņi, un citu gadu ar mākslīgām pērlēm
izdaiļota sērkociņu kastīte; un tad mazo, pašdarināto
dāvaniņu vairs nebija.
Ziemassvētku dāvanas es saņemu joprojām.
Tās ir rūpīgi izraudzītas. Tās ir skaisti iesaiņotas.
Tās vienmēr ir noderīgas. Bet, ak vai! Kā es ilgojos
vēlreiz pietupties, lai saņemtu mazas roķeles sniegto
kartona un papīrlīmes veidojumu.......

/Irma Bombeka/