nogulēju nenormāli ilgi, tagad jūtos mazliet dīvaini, varbūt arī tāpēc, ka sapņos biju tik ļoti daudzās, dažādās vidēs - kaut kur ziemeļos, tad zombiju apokalipsē no divu dažādu pušu skatpunktiem, kas notika tepat pilsētā, un tad biju jaut kur tuvajos austrumos
ziemeļzemē mēs ar edgaru gājām kaut kādā pārgājienā pa ļoti, ļoti skaistu dabu, bija apsnidzis viss un sūnas, un tad tur bija kaut kāds ezers, kurā auga dažādas zāles etc, un edgars uzvulka baltu peldcepuri, noģērbās baigi ātri (viņam bija sarkani peldšorti tādi) un ielēca peldēties, es tikmēr sajūsmā ieraudzīju, ka nedaudz attālāk ir tāds ūdenskritums, un zem tā visādi mazi ūdenskritumiņi, un es gāju un dzēru no tiem ūdeni, tad pacēlu galvu un ieraudzīju, ka uz tās klints, ko kuras līst ūdenskritums, ir uzbūvēta māja. gaidīju, kad edgars izlīdīs no ezera, lai tur uzkāptu, bet tad nākamais, ko atceros, ir jau tas zombiju sapnis
es tajā zombijsapnī izdzīvojos no abām iesaistītajām pusēm - gan zombija, gan cilvēka, atceros, ka esot zombijs (bet saprātīgs, mēs arī sarunājāmies savā starpā, vienīgā atšķirība tāda manāma laikam bija stīvas sejas, slienāšanās un vēl kaut kas), kopā ar vēl vienu tādu smuku blondu zombijmeiteni bēgu no kaut kādas eksperimentu laboratorijas or smth, un mēs lēcām pāri sētai, un viņa teica, ka man vajadzētu tā forši salauzt kāju, lai būtu neuzkrītošāka, atceros arī, ka būdama zombijs, riktīgi no visiem baidījos, bet tad gāju uz kkādu rūpnīcu, kur zināju, ka ir nobāzējušies visādi ļaudis kāmja vadībā, un es arī gribēju tur slēpties, lai gan biju zombijs. kad es tur ierados, viņi stāvēja pagalmā, es kaut kā izlīdu cauri sētai, un savā klibajā zonbijsolī skrēju pretī kāmim, un viņi mani nenošāva, viņš smaidīja un viss bija ok
vēl man šķiet, ka es tai sapnī kļuvu par zombiju, jo kāds bija parzombijojis magoni, un viņa mani inficēja
kad es nebiju zombijs, tad es biju vīrietis un daudz līdu cauri sētām un kaut ko meklēju, bet to es neatceros ne uz pusi tik daudz
un tad tajos tuvajos austrumos es ceļoju ar kkādu princesi ne princesi, kas bija bārene, un kura man bija jāprec, jo es biju vīrietis un bagāts, bet to viņa vēl nezināja, tad pa vidu bija kkāds konflikts, kurā kāds bija ļāvis ielikt cietumā kādus no maniem cilvēkiem/ceļabiedriem, un es biju šausmīgi nikns un gāju ar kādu tur kauties, un uztraucos, ka meitenēm nebūs pietiekami daudz ko ēst. beigās tā mana nākotnes līgava bija samīlējusies kkādā tur citā vīrietī, bet man bija pofig, jo es biju gejs, haha.
ziemeļzemē mēs ar edgaru gājām kaut kādā pārgājienā pa ļoti, ļoti skaistu dabu, bija apsnidzis viss un sūnas, un tad tur bija kaut kāds ezers, kurā auga dažādas zāles etc, un edgars uzvulka baltu peldcepuri, noģērbās baigi ātri (viņam bija sarkani peldšorti tādi) un ielēca peldēties, es tikmēr sajūsmā ieraudzīju, ka nedaudz attālāk ir tāds ūdenskritums, un zem tā visādi mazi ūdenskritumiņi, un es gāju un dzēru no tiem ūdeni, tad pacēlu galvu un ieraudzīju, ka uz tās klints, ko kuras līst ūdenskritums, ir uzbūvēta māja. gaidīju, kad edgars izlīdīs no ezera, lai tur uzkāptu, bet tad nākamais, ko atceros, ir jau tas zombiju sapnis
es tajā zombijsapnī izdzīvojos no abām iesaistītajām pusēm - gan zombija, gan cilvēka, atceros, ka esot zombijs (bet saprātīgs, mēs arī sarunājāmies savā starpā, vienīgā atšķirība tāda manāma laikam bija stīvas sejas, slienāšanās un vēl kaut kas), kopā ar vēl vienu tādu smuku blondu zombijmeiteni bēgu no kaut kādas eksperimentu laboratorijas or smth, un mēs lēcām pāri sētai, un viņa teica, ka man vajadzētu tā forši salauzt kāju, lai būtu neuzkrītošāka, atceros arī, ka būdama zombijs, riktīgi no visiem baidījos, bet tad gāju uz kkādu rūpnīcu, kur zināju, ka ir nobāzējušies visādi ļaudis kāmja vadībā, un es arī gribēju tur slēpties, lai gan biju zombijs. kad es tur ierados, viņi stāvēja pagalmā, es kaut kā izlīdu cauri sētai, un savā klibajā zonbijsolī skrēju pretī kāmim, un viņi mani nenošāva, viņš smaidīja un viss bija ok
vēl man šķiet, ka es tai sapnī kļuvu par zombiju, jo kāds bija parzombijojis magoni, un viņa mani inficēja
kad es nebiju zombijs, tad es biju vīrietis un daudz līdu cauri sētām un kaut ko meklēju, bet to es neatceros ne uz pusi tik daudz
un tad tajos tuvajos austrumos es ceļoju ar kkādu princesi ne princesi, kas bija bārene, un kura man bija jāprec, jo es biju vīrietis un bagāts, bet to viņa vēl nezināja, tad pa vidu bija kkāds konflikts, kurā kāds bija ļāvis ielikt cietumā kādus no maniem cilvēkiem/ceļabiedriem, un es biju šausmīgi nikns un gāju ar kādu tur kauties, un uztraucos, ka meitenēm nebūs pietiekami daudz ko ēst. beigās tā mana nākotnes līgava bija samīlējusies kkādā tur citā vīrietī, bet man bija pofig, jo es biju gejs, haha.
nošķaudīties