Zolitūdē es fotogrāfēju un mīļoju kaķīšus,un visi nakts murgi un jocīgās sajūtas aizpeldēja līdz ar lauztām ahromatiskām plaknēm. Es elpoju rudeni un jutu gaišumu.
Mājās atvēru dzelteno aploksni. ar pirkstu galiem lēnām vilku kartīti, uz kuras rēgojās maza kaķēna ausis. un viņš ir tikpat miegains cik es pēdējās dienās.