11:27 am - kongas un džambji
Gandrīz divus mēnešus dzīvojot bez sava džambja, esmu sadraudzējies ar kongām. Instruments ļoti līdzīgs un ļoti atšķirīgs.
Spēlējot kongas gandrīz pēc visiem sitieniem rokas paliek uz ādas. Savukārt pēc gandrīz visiem sitieniem uz džambja, tās ir uzreiz jāatrauj, pie tam dažādiem sitieniem ir dažādi intervāli (sekundes daļas), cik ilgi šo sitienu var veikt, lai tas būtu pēc iespējas skanīgāks.
Spēlējot kongas krietni svarīgāk ir atslābināties. Džambi var skaldīt, augsti vicinot rokas un demonstrējot bicepsus, bet kongām lielākoties darbu veic plaukstas un pirksti.
Džambis ir solo instruments, tas ir kā elektriskā ģitāra ar overdraivu, jāspēlē skaļi, jākliedz, jāizrāda savs ego. Tumbadora (kongas) savukārt ir Kubas deju mūzikas bungas un basi. (Pirms tur parādījās džeza instrumenti). Uz šiem basiem paļaujās dejotāji un pārējie instrumenti. Jāspēlē stabili, vienmērīgi un bez īpašiem izlēcieniem. Ārpus Karību mūzikas kongas gan vairs nepilda šo funciju, bet instruments pats nav mainījies.
Džambis ir skaļš. Protams to var spēlēt klusu, bet kongas nekad neizdos tik daudz skaņas. Džambja dinamika ir ļoti ekstrēma. Bass ir zems, savukārt virstoņi ļoti augsti. Kongām, lai dabūtu lielāku skaņu bagātību jāņem vēl klāt kāda muca. Requinta, Quinta, Conga, Tumba. Ir cilvēki, kas izmanto par piecas.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}