25 Augusts 2011 @ 22:54
Elīna Vītiņa spriedelē Pleijbojā  
.. kā noteikt to smalko robežu starp fantāziju un reālu krāpšanu? Vai krāpt nozīmē tikai likties gultā, vai arī tas notiek jau tajā brīdī, kad domājam par citu cilvēku, esot kopā ar savējo?

Kāpēc reizēm gribas krāpt tad, kad mūsu attiecībās viss ir kārtībā? Nav rutīnas, kas var iestāties pēc 15 kopdzīves gadiem, vai garlaicīga seksa, bet tu tomēr skaties apkārt ... lai pēc tam saprastu, ka pats dārgākais, kas tev ir, guļ tavā gultā.

 
 
( Post a new comment )
[info]alinsh on 25. Augusts 2011 - 23:53
Labs teksts. Manuprāt, tur neko nevar darīt. Domas ir lieta, kas nekontrolējas. Pats svarīgākais, lai nekrāp reālajā dzīvē, domas tas ir sīkums. Bet pats galvenais, lai ir patīkami tie rīti, kad ieraugi viņu.
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 25. Augusts 2011 - 23:57
yeah, man ar tā liekas. Prātā izspēlē scenāriju un ar to pietiek. Var netraucēti atkal atgriezties realitātē. :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
[info]alinsh on 26. Augusts 2011 - 00:03
Kur Tevi sagaida Zāģis, neciešama bāba.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
Nestandarts[info]heishy on 26. Augusts 2011 - 00:22
Nesūdzos. kā jau zināms, esmu emocionāls mazohists.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)