Pirmdiena, 29. Mar 2004, 01:49

Nez, kā gan ir būt tādai „dzīves gudrai” sievietei?
Nepieskaitu sevi ne pie dzīves gudrajām, ne sievietēm. Drīzāk jūtos, kā bosiks un dauzoņa un ne jau nu dzīves gudra... Bet varbūt reizēm ar' tā gribētos. Nu kaut vai tikai uz brītiņu, lai noskaidrotu vai tā dzīve nešķiet pārāk .... (es pat nezinu kāda) ..un jā, reizēm arī tāpēc, ka no malas jau izskatās, ka tām „dzīves gudrajām” viss ir tik sakārtots un skaidrs.
 ir doma | 2 raksta

Piektdiena, 2. Apr 2004, 16:57
[info]jerrym

Dzīves gudrība nāk uz vecumu. Tā vismaz runā. Man gan liekas, ka uz to laiku cilvēks dara mazāk muļķību tikai tāpēc vien, ka nav tik daudz vairs to iespēju un spēju.
Diskusija - Atbildēt

Sestdiena, 3. Apr 2004, 11:35
[info]leda

Ar vecumu arī.. vai drīzāk ar pieredzi.. bet pats jocīgākais ir tas, ka man sķiet reizēm pat mana vecuma meitenēm, kurām nekāda superpieredze nav, ir kaut kas vairāk no t.s. "dzīves gudrības".. man šķiet tas drīzāk ir kaut kādu rakstura iezīmju kopums.. svaldība, paškontrole, nosvērtība, pašcieņa.. nu kaut kā tā..
Iepriekšējais - Atbildēt