Nez, kā gan ir būt tādai „dzīves gudrai” sievietei?
Nepieskaitu sevi ne pie dzīves gudrajām, ne sievietēm. Drīzāk jūtos, kā bosiks un dauzoņa un ne jau nu dzīves gudra... Bet varbūt reizēm ar' tā gribētos. Nu kaut vai tikai uz brītiņu, lai noskaidrotu vai tā dzīve nešķiet pārāk .... (es pat nezinu kāda) ..un jā, reizēm arī tāpēc, ka no malas jau izskatās, ka tām „dzīves gudrajām” viss ir tik sakārtots un skaidrs.