Obser Ver -

Kaut arī Detlova rakstītā kritizēšana robežojas ar zaimošanu (viņš neapšaubāmi ir kulta
personība aprindās, kuri viņu pazīst), atļaušos dažus komentārus par viņa mūža kopsavilkumu.

Starp citu, viņš, visticamāk, šos komentāru neizlasīs, jo internetam nav piekonektētjies. Principā.
Rakstu izlasīju vienreiz un pirms mēneša, tāpēc runa būs tikai par to, kas palicis atmiņā.

1) Sacerējumā pietrūkst veselīgas ignorances pret vairākām lietām, piemēram, pret to, kas notiek
Latvijas politikā. Ar tik lielu sāpi dzīvot ir grūti. Ja cilvēkam viss šis tiešām tik ļoti rūp, ka par
to jāraksta mūža kopsavilkumā, tad jau viņš nevar normāli nevienu ziņu izlaidumu noskatīties, un uz
ielas paiet garām nevienai smēķējošai meitenei...

2) Raksts pārsteidz ar milzīgu autora vēlmi pierādīt, ka dieva nav. Mīļo pasaulīt! Saki nu, vai tas nav
naivums? Pie tam, dievs, cik var saprast, rakstā ir lietots tieši kristiešu nozīmē (visuvarens,
visumīlošs utt.). Bet, tā kā raksts ir "ticības apliecinājums", tad autora neatlaidība būtu
izskaidrojama un piedodama.
Starp citu, es tāpat kā autors domāju, ka kristiešu ideja par dievu ir pilnīgi garām (par to gan
jau kādreiz), bet jūtos pārdzīvojis vecumu, kurā to ar putām uz lūpām kādam skaidrot...

3) Un tagad nopietnāk. Autors pamatīgi sadod pa galvu "pseidozinātniekiem" - ezotēriķiem, astrologiem
un citiem švaļiem, par ko viņam paldies. Tas ir trāpīgi un vietā. Pie tam nenosaucot nevienu vārdā,
bet acu priekšā uzburot Andra Buiķa (nosacīti, Detlova bijušā kolēģa) muldēšanu par torsioniem.
Tomēr, dažreiz šķiet, autors pats savos spriedumos izmanto pseidozinātniskas metodes. Piemēram,
izdarot secinājumus par latviešu tautasdziesmu četrrindes ideālo muzikālo formu, viņš apgalvo, ka
tas ir tāpēc, ka latvji ir arāju tauta un sacerēja dainas zirdziņa soļu mierīgajā ritmā. Mjā...

Bet kopumā - bauda lasīt.