| |
[May. 21st, 2025|07:52 am] |
Sīkumiņu krikumiņi.
Man laikam tas sevī patīk visvairāk.
Es vienmēr kaut ko tomēr izdomāju.
Viņš drīkst doties prom, kad vien to vēlas.
Un es drīkstu dzīvot priecājoties un it kā sevi vēl aizvien tikai meklējot.
Piemēram, manai papīra formāta dienasgrāmatai šodien gribu sameklēt skaistu podziņu, ko uzvērt uz gumijas, kas satur to visu kopā.
Es izlemju, ka pārvērtīšu to par Notikumu.
Es varbūt pat apstaigāšu vairākus veikalus, iekams atradīšu meklēto.
Tad nākšu mājās un rosīšos.
Būšu šim visam pataupījusi no rīta krūzītes apakšā palikušus 4 aplietās kafijas malciņus.
Podziņai jāatgādina gliemžvāka iekšpuse, jo tā esmu izdomājusi.
Tai jāzaigo rozīgi violetos toņos.
Tāpat kā gliemežvāki glabā jūras čukstus, tā arī mana dienasgrāmata ir mana domu mājvieta.
Mans rokraksts gan kļuvis grūti salasāms.
Kādreiz tā nebija. |
|
|
