Kaķis nelika mieru, līda tējā, rāva no rokām sašņauktās salvetes. Paskatījos uz viņu ar nopietnu skatienu. Izvilku no paciņas jaunu salveti un pasniedzu viņam. Milzīgā laimē sakoda no visiem stūriem, izplosīja, beigās murrādams uzgūlās virsū drisku kaudzītei un aizmiga. Šī situācija man atgādināja Harija Potera mājas elfu Dobiju, kuram uzdāvināja zeķi, un tā kā viņam pirmo reizi dzīvē pašam kaut kas piederēja, viņš kļuva brīvs. Žižeks gan nekad nav bijis pārāk efektīvs mājas elfs, drīzāk mājas gremlins.