Iespējams vajadzēja iet atpakaļ. Reizēm vienkārši pietrūkst spēka. Kāpēc ir tik grūti iet uz priekšu, bet tu tomēr ej? Kaut kāda daļa pašcieņas pret sevi, es teiktu. Tie bija grūtākie noietie metri manā mūžā.

- iesi mājās un savā rūgtumā grauzīsi čipšus?
- laikam, ka tā jā. Vēlāk varbūt piebraukšu. Šis tas jāpabeidz.

Un neskatoties ne uz ko, es turpinu rakstīt kladīti, nezinot, vai tā jebkad kādam kaut ko nozīmēs.