nu bet tomēr nenoturējos. Ne to niknums, ne to vilšanās. Daudzajos ierakstos par Artmanes bērēm. Kāda cilvēka aiziešana, kādas ģimenes traģēdija un citu cilvēku sīkmanīgās neērtības, kuras rada bēres viņu dikti svarīgajās dzīvēs.
Man tas nav saprotams un nekad nebūs. Tas ir kā spļaut acīs savam liktenim.
Man tas nav saprotams un nekad nebūs. Tas ir kā spļaut acīs savam liktenim.
Nav svarīgi, kas ir nomiris, cik slavens, bagāts un kas uz viņā bērēm nāk. Cieņa pret aizgājēju, ģimenes bēdām.
Filma Teātris ir viena no manām mīļākajām latviešu filmām.