|
Jūnijs 26., 2013
10:09 Reizēm lasu sirdi plosošas intervijas, kas paslēptas skaisti noformētos, glancētos žurnālos un domāju - nez, par ko vispār es varētu tādā runāt? Ne man milzu dvēseles mokas, draugi tie paši nu jau ~20-25 gadus, vīrs viens, pieredzes, rāpjoties ārā no bedres - nekādas. Arī filozofu vai gudru padomu grāmatas nevarētu citēt, jo tādas nelasu. Dzīvoju, kā jūtu. Un bērna audzināšanā man arī īsti nekādu teoriju man nav, ja neskaita dažus pamatprincipus, pie kā pieturos. Karjera? Lēnu garu uz priekšu, uz priekšu vien. Nekā aizraujoša. Esmu viena parasta, laimīga viduvējība.
|
Comments:
es neticu, ka viduvējības dzīvo tā rāmi un garlaicīgi. Ikvienā dzīvē ir tādas kaislības, kādas paši esam sagribējuši. Un tas, ka šodien rāmi-lēnām, nenozīmē, ka rīt iespējams nenorais jumtu un kā milzu pērkona negaiss saulainas nekurienes vidū neizveidosies tornado :)
kas teica, ka garlaicīgi? :)
From: | mikii |
Date: | 26. Jūnijs 2013 - 11:36 |
---|
| | | (Link) |
|
tā teikt (citējot БГ), Как обидно быть умным, знаешь всё наперёд ;) bet es pieļauju, ka glancētajos žurnālos tomēr pie tiem stāstiem arī nopietni pastrādā, lai izskatītos dramatiskāk un tā.
Vispār es reiz ar tādu domu interesantu dzirdēju - ja pārāk mierīgi viss rit, tie no augšas ko interesantu sagādājot, ja ne šajā, tad citā dzīvē. Lai bagāža vairojas :) |
|
|
Sviesta Ciba |