|
Jūnijs 26., 2013
amanita | 10:09 Reizēm lasu sirdi plosošas intervijas, kas paslēptas skaisti noformētos, glancētos žurnālos un domāju - nez, par ko vispār es varētu tādā runāt? Ne man milzu dvēseles mokas, draugi tie paši nu jau ~20-25 gadus, vīrs viens, pieredzes, rāpjoties ārā no bedres - nekādas. Arī filozofu vai gudru padomu grāmatas nevarētu citēt, jo tādas nelasu. Dzīvoju, kā jūtu. Un bērna audzināšanā man arī īsti nekādu teoriju man nav, ja neskaita dažus pamatprincipus, pie kā pieturos. Karjera? Lēnu garu uz priekšu, uz priekšu vien. Nekā aizraujoša. Esmu viena parasta, laimīga viduvējība.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |