Janvāris 17., 2015

17:19 Šodien bija deadline vienam no papildus darbiem, kuru biju uzņēmusies, un ar kuru ņēmos šo nedēļu pa naktīm. Projekta nodošanas vietā sanāca maziņš nervu sabrukums - kā darbā izlīda viena asariņa, tā noraudāju kādu stundu no vietas. Bija nekomfortabli man, nekomfortabli Andijam, un viņa sieva ar bērniem (kuri bija ieskrējuši ofisā uz mirkli), aizgāja ārā pastaigāties, lai nebūtu visiem kopā nekomfortabli. Deadline tagad ir nedaudz pastumts uz priekšu, es jūtos labāk, ka esmu izraudājusies, bet tajā pašā laikā jūtos vāja. Ka stress var tik ļoti mani uzlauzt. Nav jau tā, ka šis būtu bijis pasaules lielākais darbs. Stress bija, jo nesapratu īsti ko daru, un nesaņēmu tik daudz palīdzības, cik vajadzētu. Andijs droši vien man vairs nekad nedos papildus darbus. Man riebjas, riebjas, riebjas, ka es nemāku konstruktīvi dusmoties un nolaist tvaiku. Vienmēr kaut kāds pinkšķis publiskās situācijās. Fuj. Tags: arch, work

(piebilst)

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi