gaģušņikā po krupnomu nekas nav mainījies. tikai tagad notiek tik intensīva cīņa ar vampīriem (baigi vardes apsēduši. katrā terārijā pa ķiploku galviņai), ka visur ir jūtama pamatīga dvinga. drīz es pats sākšu vampirizēties un neciest ķiplokus, lai gan pagaidām tie ir vieni no maniem mīļākajiem produktiem.
vecais triks - ja neesi atradis līķi, tad kaut ko neesi pamanījis - strādā vēl jo projām. tikai tagad visi līķi jāiepako un jākrāj saldētavā.
nostādināts vai filtrēts ūdens vairs nav tas labākais. tagad pats labākais ir krāna ūdens, ko šļāc ar lielu švunku virsū zvērēniem. ciņa ar zarazām turpinās. tās jo projām ir visur.
man jāgatavo lekcija kolēģiem par Latvijas gliemežiem, Guna vakar tā izdomāja.
GJ izteicās, ka nav iespējams saprast, ko darīt: braukt uz rietumiem vai labprātīgi doties uz Sibīriju. es gan izdomāju, ka tagad situācija valstī ir izveidojusies tāda, ka ir interesanti palikt tepat un paskatīties ar ko tas viss beigsies. galu galā, vienmēr taču var nomirt. |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
